Ordoviks
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma). Ordovika nogulumus izdalīja un aprakstīja britu ģeologs Roderiks Mērčisons. 1960. gadā pēc Starptautiskā ģeoloģiskā kongresa 21. sesijas lēmuma ordoviks tika izdalīts atsevišķā sistēmā. Līdz tam daudzās valstīs ordoviks tika uzskatīts par silūra sistēmas apakšējo nodalījumu. Periods nosaukts Velsā dzīvojošas seno ordoviku cilts vārdā (ieteica angļu ģeologs Čārlzs Lapvorts). Ordovika apakšējo robežu nosaka organismu izmiršana kembrija beigās (kembrija-ordovika izmiršana), bet augšējo robežu organismu masu bojāeja ordovika beigās, kā rezultātā izmira ap 60% no ordovikā dzīvojošajām sugām (ordovika-silūra izmiršana).
Ordoviks 488.3 – 443.7 miljoni gadu | |
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 13.5 % apjoma (68% mūsdienu) |
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 4200 ppm (15 × no pirmsindustriālā laikmeta) |
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā | ap 16 °C (2 °C virs mūsdienu līmeņa) |
Jūras līmenis (virs mūsdienu) | no 140 m līdz 220 m |