Kembrijs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kembrijs ir paleozoja ēras pirmais periods, kas ilga no 542 ± 0,3 līdz 488,3 ± 1,7 miljoniem gadu pirms mūsdienām. Pēc kembrija sekoja ordovika periods. Perioda nosaukums ir cēlies no Velsas latīniskā nosaukuma Cambria, jo tieši tur Apvienotajā Karalistē ir vislabāk atsegti šī perioda ieži. Kembrija periodā notika straujš dzīvas dabas daudzveidības pieaugums, kas tiek saukts arī par kembrija eksploziju. Dzīvniekiem attīstījās ārējais skelets — čaulas un dažādi ķermeņa apvalki, kas to izturības dēļ spējuši saglabāties fosilijās simtiem miljonu gadu.
Kembrijs 542 – 488.3 miljoni gadu | |
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 12.5 % apjoma (63% mūsdienu) |
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 4500 ppm (16 × no pirmsindustriālā laikmeta) |
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā | ap 21 °C (7 °C virs mūsdienu līmeņa) |
Jūras līmenis (virs mūsdienu) | 30—90 m[1] |
Kembrija periods sīkāk dalās četrās epohās. 1. epoha ilga no 542 līdz 521 miljoniem gadu pirms mūsdienām, 2. epoha — no 521 līdz 510 miljoniem gadu pirms mūsdienām, 3. epoha — no 510 līdz 499 miljoniem gadu pirms mūsdienām, bet 4. epoha ilga no 499 līdz 488,3 miljoniem gadu pirms mūsdienām.