Kursenieku valoda
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kursenieku valoda (kursenieku: Kursineeki wahloda[2], vācu: Nehrungskurisch — 'Kāpu kuršu valoda') bija Kuršu kāpās dzīvojošo kursenieku runāts latviešu valodas dialekts[3] vai Kuršu kāpu zvejnieku sociolekts[4], ko dažkārt arī uzskata par atsevišķu baltu valodu.[3]
Kursenieku valoda Kursineeki wahloda | ||
---|---|---|
Kursenieku apdzīvotā teritorija 1649. gadā: | ||
Valodu lieto: | Vācijā, Lietuvā | |
Reģions: | Kuršu kāpas (vēsturiski) | |
Pratēju skaits: | 358 (1890)[1] | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Baltu Austrumbaltu Latviešu valoda Kursenieku valoda | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | nav | |
ISO 639-2: | ||
ISO 639-3: | — | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Morfoloģiskās struktūras, fonētiskās sistēmas un leksikas pamatkrājuma ziņā kursenieku valoda ir ļoti līdzīga Kurzemes latviešu valodas izloksnēm, tomēr to spēcīgi ietekmējusi lietuviešu un vācu valoda, tostarp daudzas latviešu valodā esošās kultūrleksikas vietā tajā ir aizguvumi no lietuviešu un vācu valodas. Kopumā gan latviešu valodas un kursenieku valodas pratēji savā starpā var labi sazināties bez starpniekvalodām.[3]
Senākie kursenieku valodas pieraksti ir no 17. gadsimta, bet 1785. gadā izdota pirmā kursenieku valodas vārdnīca — Pētera Pallasa „Visu valodu vārdnīca“ (Linguarium totium linguarum).[5]