Lietuviešu valoda
valoda / From Wikipedia, the free encyclopedia
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.[1] Tā pieder pie baltu valodu grupas un ir radniecīgākā latviešu valodai. Tā ir visarhaiskākā no dzīvajām indoeiropiešu saimes valodām.[3]
Lietuviešu valoda lietuvių kalba | ||
---|---|---|
Valodu lieto: | Lietuva, Latvija, lietuviešu diaspora | |
Reģions: | Baltijas valstis | |
Pratēju skaits: | dzimtā valoda ap 3,3 miljoniem, kopējais runājošo skaits ap 3,6 miljoniem[1][2] | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Baltu-slāvu Baltu Austrumbaltu Lietuviešu valoda | |
Rakstība: | Latīņu alfabēts (lietuviešu ortogrāfija) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Lietuva Eiropas Savienība | |
Regulators: | ||
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | lt | |
ISO 639-2: | lit | |
ISO 639-3: | lit | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Starp trijām lielajām baltu valodām — lietuviešu, latviešu un prūšu — arhaiskuma nozīmē lietuviešu valoda aizņem vidēju vietu: lietuviešu valoda savās formās ir arhaiskāka par latviešu valodu, taču modernāka par 18. gadsimtā mirušo prūšu valodu. Tātad šodien lietuviešu valoda ir visarhaiskāka dzīvā indoeiropiešu valoda.[4] Lietuviešu literāro valodu neietekmēja somugru valodas kā tas bija kuršu, zemgaļu, sēļu un latviešu valodām, tomēr somugru ietekme ir jūtama Lietuvas ziemeļos, kur agrāk bija kuršu, zemgaļu un sēļu apdzīvotās zemes. Šo mirušo baltu valodu substrāts visvairāk ir ietekmējis vārdu uzsvaru lietuviešu ziemeļu izloksnēs. Tomēr lietuviešu valodu uz slāvisko pusi ietekmēja atrašanās Lietuvas lielkņazistes sastāvā.