Vistu vanags
From Wikipedia, the free encyclopedia
Vistu vanags (Accipiter gentilis) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns. Tā ir viena no divām vanagu ģints sugām, kas sastopama Latvijā; otra suga ir zvirbuļvanags. Izdala 10 pasugas,[1] no kurām Latvijā sastopama nominālpasuga — Accipiter gentilis gentilis.[2]
Vistu vanags Accipiter gentilis (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Vanagveidīgie (Accipitriformes) |
Dzimta | Vanagu dzimta (Accipitridae) |
Apakšdzimta | Vanagu apakšdzimta (Accipitrinae) |
Ģints | Vanagu ģints (Accipiter) |
Suga | Vistu vanags (A. gentilis) |
Izplatība | |
Sastopams ligzdošanas sezonā
Sastopams ziemošanas sezonā
Sastopams visu gadu kā nometnieks | |
Vistu vanags Vikikrātuvē |
Vistu vanaga izplatības areāls aptver ziemeļu puslodes mēreno joslu. Tas ir sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Visbiežāk vistu vanaga populācijas ir nometnieki, tomēr no aukstākajiem reģioniem tas ziemas periodā migrē uz dienvidiem. Pasaulē vistu vanags nav apdraudēta suga.
Vistu vanags ir attēlots Azoru salu karogā. Salu nosaukums cēlies no vistu vanaga nosaukuma portugāļu valodā — açor, jo portugāļu jūras braucēji, kas atklāja salu arhipelāgu, domāja, ka pirmais putns, ko tie salā ieraudzīja, ir vistu vanags. Tomēr vēlāk noskaidrojās, ka tas bija peļu klijāns (Buteo buteo rothschildi), un vistu vanags salās nekad nav dzīvojis.