Vakuums
From Wikipedia, the free encyclopedia
Vakuums (no latīņu: vacuus — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu. Tas nozīmē, ka gāzveida spiediens vakuumā ir daudz mazāks nekā atmosfēras spiediens.[1] Perfekts jeb ideāls vakuums gāzveida spiediens ir vienāds ar nulli, taču šāds vakuums līdz šim nekad nav novērots. Ideālam eksperimentam kuram būtu jānotiek pilnīgā vakuumā, fizikā lieto terminus "vakuums" un "brīvais izplatījums". "Nepilnīgo" vakuumu, ko var novērot praksē, izmanto jēdzienu "daļējs vakuums".
Šis raksts ir slikti iztulkots. Iespējams, tulkojums ģenerēts ar tulkošanas programmatūru, vai arī tulks slikti pārvalda vienu no valodām. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Vakuuma kvalitāte ir atkarīga no tā, cik tuvu tas ir perfektajam vakuumam - to nosaka pēc pārpalikušā gāzes spiediena. Visbiežāk to mēra vienībās, kuras tiek dēvētas par torr. Jo zemāks vakuuma spiediens, jo labāka tā kvalitāte, taču jāņem vērā arī citi vakuuma parametri. Kvantu mehānika nosaka robežas tam, kāda ir maksimāli iespējamajā vakuuma kvalitāte — tā paredz, ka izplatījumā neviens telpas apgabals nekad nevar būt pilnīgi tukšs. Kosmosā pastāv dabīgs, ļoti kvalitatīvs vakuums. Pārsvarā tas ir ar augstāku kvalitāti nekā vakuums, kādu varētu radīt mākslīgi, izmantojot pašreizējās tehnoloģijas. Zemas kvalitātes mākslīgais vakuums jau kopš seniem laikiem ir ticis izmantots sūknēšanai.
Vakuums ir bijis biežs filozofisku debašu temats jau kopš seno grieķu laikiem, bet netika eksperimentāli pētīts līdz 17. gadsimtam. Pirmo reizi laboratorijas apstākļos mākslīgo vakuumu radīja itāļu fiziķis Evandželista Toričelli 1643. gadā. Citas eksperimentālās metodes tika attīstītas vēlāk, balstoties uz viņa izgudrotajām atmosfēras spiediena teorijām. Vakuums kļuva par vērtīgu rūpniecības instrumentu 20. gadsimtā, kad tika ieviestas kvēlspuldzes un elektronu lampas. Tajā laikā kļuva pieejami daudzi izgudrojumi, kuru darbības pamatā ir vakuums. Mūsdienās, sakarā ar cilvēku došanos kosmosā, ir palielinājusies interese par vakuuma ietekmi uz cilvēka veselību un uz dzīvības formām vispār.