Taravas kaujas
From Wikipedia, the free encyclopedia
Taravas kauja bija kauja, kas notika Otrā pasaules kara Klusā okeāna teātrī no 1943. gada 20. novembra līdz 23. novembrim. Tā ir otrā amerikāņu ofensīvas operācija Klusajā okeānā (pirmā bija Gvadalkanalas kauja) un pirmā uzbrukuma operācija Klusā okeāna reģiona centrālajā daļā, kas ir kritiska karojošajām pusēm. Cīņas laikā amerikāņu karaspēks ieņēma Taravas atolu un sakāva tur esošo japāņu garnizonu.
Taravas kauja | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Gilberta un Māršala salu operācijas un Klusā okeāna kara | |||||||
Jūras kājnieki Betio salā šķērso Japāņu dzeloņstiepļu aizsprostu (krāsaina) | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
ASV Gilberta un Elisa salas | Japānas Impērija | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
ASV Jūras kara flote: Reimonds Spruens Ričmonds K. Tērners ASV Jūras kājnieku korpuss: Holands Smits Džulians Smits Leo Hermle Merits Edsons | Keidži Šibazaki † | ||||||
Iesaistītās vienības | |||||||
5. Amfībiju korpuss 2. jūras kājnieku divīzija ASV 5.flote |
Japānas Impērijas flotes jūras kājnieki Japānas Impērijas flote | ||||||
Spēks | |||||||
35 000 karavīri 18 000 jūras kājnieki 5 eskorta kuģi 2 smagie kreiseri 2 vieglie kreiseri 22 eskadras mīnu kuģi 2 pretmīnu kuģi 18 transporta un desanta kuģi |
2636 karavīri 2200 palīgstrādnieki (1200 Korejieši un 1000 japāņi) 14 tanki 40 lielgabali 14 flotes lielgabali | ||||||
Zaudējumi | |||||||
ASV jūras kājnieku korpuss: 1009 nogalināti[1] 2101 ievainots[1] |
4690 nogalināti (ieskaitot gan japāņu karavīrus gan palīgstrādniekus), Vismaz 40% aizstāvju tika nogalināti jūras spēku bombardēšanas laikā pirms H stundas.[2] 17 karavīri sagūstīti 129 Korejiešu strādnieki sagūstīti 14 tanki iznīcināti |
Šajā kaujā ASV pirmo reizi visā karā saskārās ar nopietnu Japānas karaspēka pretestību tās desanta operāciju laikā. Iepriekšējās desanta operācijās amerikāņu spēki bija saskārušies ar ierobežotu vai minimālu pretestību. Bet Taravā 4500 japāņu karavīri bija labi nodrošināti un apmācīti, un viņi cīnījās gandrīz līdz pēdējam vīram, tā ASV jūras kājniekiem radot lielus dzīvā spēka zaudējumus.
Amerikāņu zaudējumi bija tik lieli, ka vairāk nekā simts karavīru mirstīgo atlieku netika atgriezti dzimtenē.[3] Seržants Normans Hečs, frontes operators, kas filmēja kritušos karavīrus jūras krastā, ieguva tik šokējošus kadrus, ka viņam bija nepieciešama īpaša prezidenta Franklina Rūzvelta atļauja, lai tos publicētu. Kadri no Hača filmēšanas tika iekļauti dokumentālajā īsfilmā "Ar jūras kājniekiem Taravā", kas tika izlaista 1944. gadā. Šī filma pašlaik ir vienīgā filma, kurā ir kadri ar mirušiem amerikāņu karavīriem.