Tahikardija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Tahikardija, saukta arī par tahiaritmiju, ir sirdsdarbības ātrums, kas pārsniedz normālo sirdsdarbības ātrumu miera stāvoklī.[1] Parasti sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī, kas pārsniedz 100 sitienus minūtē, pieaugušajiem tiek uzskatīts par tahikardiju.[1] Sirdsdarbības ātrums virs atpūtas ātruma var būt normāls (piemēram, pie fiziskas slodzes) vai patoloģisks (piemēram, ar elektriskajām problēmām sirdī).
Ātrie fakti Citi nosaukumi, Specialitāte ...
Tahikardija | |
---|---|
Citi nosaukumi | Tahiaritmija |
EKG, kas parāda sinusa tahikardiju ar ātrumu aptuveni 100 sitieni minūtē | |
Specialitāte | Kardioloģija |
Diferenciāldiagnoze | Sirdsklauves, Ventrikulāra tahikardija, Supraventrikulāra tahikardija, Paroksizmāla tahikardija, Krustojošā ektopiskā tahikardija, Sinusa tahikardija, priekškambaru tahikardija, AV mezgla atgriezeniska tahikardija (AVNRT) |
Aizvērt