Sermuļu dzimta
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sermuļu dzimtas jeb caunu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Sermuļu dzimta Mustelidae (G. Fischer, 1817) | |
---|---|
Meža cauna (Martes martes) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
Sermuļu dzimta Vikikrātuvē |
Sermuļu dzimta ir vislielākā un visdaudzveidīgākā dzimta visā plēsēju kārtā. Sermuļu dzimtu vēl nesenā pagātnē bija ļoti grūti klasificēt, tas izmainījās līdz ar DNS analīžu iespējām. Līdz ar to dažas sugas vairs netiek klasificētas kā sermuļu dzimtai piederīgas, bet ir ieguvušas savas dzimtas, piemēram, skunksu dzimta.[1] Šobrīd sermuļu dzimtā ir 59 sugas, kas iedalās 22 ģintīs.[2]
Sermuļu dzimta ir ne tikai visdaudzveidīgākā, bet arī viena no vecākajām plēsēju dzimtām. Sermuļu virsdzimtas dzīvnieki dzīvoja jau pirms 40 miljoniem gadu. Tie radās apmēram tajā pašā laikā, kad grauzēji. Tiešais priekštecis mūsdienās dzīvojošām sugām dzīvoja pirms 15 miljoniem gadu.
Arī Latvijas lielākā dzīvnieku dzimta ir sermuļu dzimta. Latvijā dzīvo 9 sugas. Strīdīgs jautājums ir par tiņa jeb āmrijas (Gulo gulo) iekļaušanu Latvijas faunas sarakstā. Pēdējie tiņi Latvijas teritorijā nošauti 19. gadsimta 70. gados. Pēc 100 gadu ilga starplaika 1973. un 1974. gadā viens tinis redzēts Talsu mežu teritorijā.[3]
Mangusti (Herpestidae) un surikati (Suricata suricatta), lai gan ļoti atgādina sermuļu dzimtas dzīvniekus, pieder pie kaķveidīgajiem plēsējiem.