Pireneji
kalnu grēda Eiropas dienvidaustrumos / From Wikipedia, the free encyclopedia
Pireneji (franču: Pyrénées, spāņu: Pirineos, katalāņu: Pirineus, oksitāņu: Pirenèus) ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju. Kalnos atrodas arī maza pundurvalsts — Andora. Kalnu grēda atdala Pireneju pussalu no pārējās Eiropas, stiepjas no Biskajas līča līdz Vidusjūrai 490 km garumā. Augstākā virsotne ir Aneto smaile Maladetas masīvā, 3404 m virs jūras līmeņa. Ģeoloģiski Pireneji veidojušies terciārajā periodā (ģeoloģisks periods, kas sākās pirms 66 miljoniem gadu un beidzās pirms 2 miljoniem gadu). Tā pamatā ir granīts, ielejās atrodams arī kaļķakmens. Sniegs klāj kalnus sākot ar aptuveni 1800 metriem virs jūras līmeņa.[1] Alpīnie ledāji klāj aptuveni 15 km² lielu teritoriju.
Ātrie fakti Kontinents, Valstis ...
Pireneji | |
---|---|
Pireneju topogrāfiskā karte (Francijas un Spānijas robeža) | |
Kontinents | Eirāzija |
Valstis | Francija, Spānija, Andora |
Atdala | Pireneju pussalu |
no | Eiropas |
Augstākais kalns | Aneto smaile |
Augstums | 3404 m |
Pireneji Vikikrātuvē |
Aizvērt