Nāve
pilnīga dzīvības procesu izbeigšanās / From Wikipedia, the free encyclopedia
Nāve ir pilnīga dzīvības procesu izbeigšanās organisma šūnās un audos. Nāvi raksturo tas, ka tā ir neatgriezenisks stāvoklis — miris organisms nevar atdzīvoties. Nāve var iestāties momentāni (ļoti smagu traumu gadījumos), bet parasti tā iestājas caur termināliem stāvokļiem (robežstāvokļiem). Terminālie stāvokļi ir šādi: preagonālā stadija, agonija un klīniskā nāve.[1] No šiem robežstāvokļiem cilvēku iespējams reanimēt (atgriezt dzīvē). Pēdējā — neatgriezeniskā — miršanas stadija ir bioloģiskā nāve.
- Šis raksts ir par dzīvības procesu izbeigšanos. Par citām jēdziena Nāve nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Nāve var būt dabiska (fizioloģiskas novecošanās dēļ) un priekšlaicīga (traumas vai slimības dēļ).
Tiek uzskatīts, ka klīniskās nāves beigas un bioloģiskās nāves sākums ir smadzeņu garozas neatgriezeniska bojāeja (garoza iet bojā bez skābekļa padeves apmēram 5 minūšu laikā, bet tas atkarīgs arī no ķermeņa temperatūras un medikamentiem). Drošas bioloģiskās nāves pazīmes ir līķa atdzišana, līķa plankumu parādīšanās, līķa sastingums.[2]
Bioloģiski nāve var skart visu organismu vai organisma daļas. Piemēram, daudzšūnu organismos šūnas nepārtraukti nomainās, vecajām atmirstot, savukārt pēc visa organisma nāves iestāšanās daži orgāni vēl kādu laiku var dzīvot, padarot iespējamu orgānu transplantāciju.[3]