Livonijas krusta kari
From Wikipedia, the free encyclopedia
Livonijas krusta kari (vācu: Kreuzzug gegen die Heiden in Livland, igauņu: Liivi ristisõda un eestlaste muistne vabadusvõitlus) bija ar militārām misijām atbalstītā Senās Latvijas un Senās Igaunijas pakļaušana un kristianizēšana.[1] Par to sākumu uzskata 1171. gadu, kad Romas pāvests Aleksandrs III aicināja finansiāli atbalstīt misionāru Fulko. 1160.—1170. gadā notika pirmā dokumentētā kristiešu misionāra nosūtīšana uz Livoniju — trimdā esošais dāņu arhibīskaps Eskils (1137—1177) par Igaunijas bīskapu iecēla cisterciešu mūku Fulko.
Sākotnēji kristianizēšana notika miermīlīgi, bet militāras misijas sākās pēc tam, kad Romas pāvests Celestīns III 1193. gadā atļāva vervēt krustnešus ticīgo aizsardzībai Līvzemē.[2] Šo misiju rezultātā tika izveidota Livonijas Konfederācija. Livonijas krusta kari pieder pie Ziemeļu krusta kariem, kas ir kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14. gadsimtā.