Lidars
From Wikipedia, the free encyclopedia
Lidars, arī LIDAR (angļu: Light Detection and Ranging — "Atrašana un attāluma noteikšana ar gaismu")[1] un aerolāzerskenēšana ir tālizpētes tehnoloģija informācijas iegūšanai un apstrādei par attālinātiem objektiem, izmantojot aktīvās optiskās sistēmas, kas izmanto gaismas absorbcijas un izkliedes parādības optiski caurspīdīgā telpā. Parasti tie ir lāzeri, tomēr īsās distancēs gaismas avoti var būt arī citi.[2]
Lidars sastāv no pulsējoša gaismas avota (parasti lāzera), skanera un specializēta GPS uztvērēja. Parasti lidars zinātnē tiek pielietots no lidaparātiem topogrāfiskiem un batimetriskiem (dziļuma) mērījumiem. Topogrāfiskie lidari darbojas ar gaismu, kas tuva infrasarkanajai, kamēr batimetriskie lieto zaļo gaismu, kas visdziļāk iespiežas ūdenī.[1]
Bieži sastopamais lidara tulkojums kā "lāzerradars" nav pilnīgi pareizs, jo maza darbības diapazona sistēmās (piemēram, paredzētās lietošanai iekštelpās) lāzera galvenās īpašības: koherence, mazā izkliede un momentānā starojuma jauda nav tik būtiskas; gaismas izstarotāji šādās sistēmās var būt parastās gaismas diodes. Tomēr galvenajās šīs tehnoloģijas praktiskās izmantošanas jomās (meteoroloģija, ģeodēzija un kartogrāfija) ar diapazonu no simtiem metru līdz simtiem kilometru tiek izmantoti tikai lāzeri.