Leipcigas kauja
From Wikipedia, the free encyclopedia
Leipcigas kauja [2](franču: Bataille de Leipzig), arī Tautu kauja (vācu: Völkerschlacht bei Leipzig, krievu: Битва народов), bija nozīmīga kauja pret Napoleona Bonaparta spēkiem, kas norisinājās no 1813. gada 16. oktobra līdz 19. oktobrim. Kauja norisinājās Saksijas Karalistē, pie Leipcigas. Tajā Sestā koalīcija (Krievijas Impērija, Austrijas Impērija, Prūsijas Karaliste un Zviedrija) pieveica Napoleona spēkus un pēc kaujas Napoleons zaudēja kontroli pār teritorijām uz austrumiem no Reinas. Pēc kaujas beidza pastāvēt arī Reinas konfederācija.
Ātrie fakti Datums, Vieta ...
Leipcigas kauja | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Napoleona kariem un Sestās koalīcijas kara | |||||||||
Glezna, kurā attēloti krievu, austriešu un prūšu karaspēks pie Leipcigas | |||||||||
| |||||||||
Karotāji | |||||||||
|
| ||||||||
Komandieri un līderi | |||||||||
Aleksandrs I Kārlis Filips Gebhards Līberehts fon Blihers Kārlis XIV Juhans |
Napoleons Bonaparts Nikolas Udino Juzefs Poņatovskis Joahims Mirats | ||||||||
Spēks | |||||||||
16.–17. oktobrī: 365 000 vīru |
16.–17. oktobrī: 195 000 vīru | ||||||||
Zaudējumi | |||||||||
54 000 nogalināto un pazudušo[1] | 73 000 nogalināto un gūstā kritušo |
Aizvērt