Kastrejas kultūra
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kastrejas kultūra (portugāļu: Cultura castreja, spāņu: Cultura castreña) ir vēlā bronzas un agrā dzelzs laika (9. gadsimts pr.Kr. — 1. gadsimts) arheoloģiskā kultūra, kas pastāvēja Ibērijas pussalas ziemeļrietumu daļā (mūsdienu Portugāles ziemeļos un Galīsijas, Astūrijas un Leonas provincēs, Spānijā). Tradicionāli šī kultūra bija saistīta ar Pireneju pussalas ziemeļrietumu ķeltiem: galēkiem, astūriem, brakariem u.c., un ir uzskats, ka tā atstāja iespaidu uz luzitāņu kultūru. Taču ņemot vērā laika starpību starp šīs kultūras rašanos un pirmo ķeltu parādīšanos uz dienvidiem no Pirenejiem (7—6. gadsimti pr.Kr.), Kastrejas kultūras izcelsmes etniskā piederība paliek diskutabla, un var būt saistāma ar pirmsķeltu indoeiropiešu ciltīm, kas ienāca Ibērijā 11—10. gadsimā pr.Kr., tajā skaitā arī ar luzitāņiem. Šīs kultūras svarīgākā raksturojošā īpatnība ir ar mūriem apjoztas apmetnes un cietokšņi uz pauguriem, kas pazīstami kā "kastrejas" (no latīņu vārda castrum — pils). Kultūras dabiskās robežas veidoja Karesas upe austrumos un Douru upe dienvidos.
Vairākas kastrejas ir tik lielas, ka portugāliski tiek sauktas par citānijām (citânias, burtiski, pilsētiņas). Kastreju kultūrai ir raksturīgi arheoloģiskie objekti ar nosaukumu Pedra-Formoza (burtiski "skaistais akmens"), kas sākotnēji tika interpretēti kā kapenes, jo atgādina Sardīnijas "gigantu kapenes", taču pašlaik ir uzskats, ka tās ir bijušas publiskās pirtis.