Havjers Milejs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Havjers Herardo Milejs (spāņu: Javier Gerardo Milei, izrunā: /xaˈβjeɾ xeˈɾaɾ.ðo miˈlej/; dzimis 1970. gada 22. oktobrī) ir Argentīnas politiķis un ekonomists, kurš kļuva par Argentīnas prezidentu 2023. gada decembrī. Milejs ir pasniedzis kursus universitātēs un rakstījis par dažādiem ekonomikas un politikas aspektiem, kā arī vadījis radio raidījumus par šo tēmu. Mileja uzskati viņu izceļ Argentīnas politiskajā skatuvē un ir izpelnījušies lielu sabiedrības uzmanību un pretrunīgas reakcijas.
Havjers Milejs Javier Milei | |
---|---|
Milejs 2024. gadā | |
Argentīnas prezidents | |
Amatā 2023. gada 10. decembris — pašlaik | |
Viceprezidents (i) | Viktorija Vilaruella |
Priekštecis | Alverto Fernandess |
Argentīnas nacionālais deputāts | |
Amatā 2021. gada 10. decembris — 2023. gada 29. novembris | |
| |
Dzimšanas dati |
1970. gada 22. oktobrī (53 gadi) Buenosairesa, Argentīna |
Tautība | argentīnietis |
Politiskā partija | Libertāriešu partija (2019—pašlaik) |
Partiju apvienība |
La Libertad Avanza (2021—pašlaik) Avanza Libertad (2020–2021) |
Dzīvesbiedrs(-e) | Fatima Floresa (2023–2024, partnerattiecības) |
Profesija | ekonomists, rakstnieks, pedagogs, TV un radio raidījumu vadītājs, politiķis, komentētājs, futbolists |
Augstskola |
Belgrano Universitāte Ekonomiskās un sociālās attīstības institūts Torkuato Di Tellas Universitāte |
Reliģija | katoļticība,[1] apsver pāriešanu jūdaismā[2] |
Paraksts |
2021. gada novembrī Milejs tika ievēlēts Argentīnas deputātu palātā, pārstāvot Buenosairesas pilsētu, no La Libertad Avanza saraksta. Būdams deputāts, viņš ierobežoja savu likumdevēja darbību līdz balsošanai, tā vietā koncentrējoties uz Argentīnas valdības tēriņu kritizēšanu. Viņš uzvarēja ekonomikas ministru Serhio Masu 2023. gada Argentīnas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, aizstāvot viedokli, ka peronisma ideoloģiskā dominēšana ir atbildīga par joprojām notiekošo Argentīnas monetāro krīzi, kas sākās 2018. gadā.
Milejs ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību, stilu un aktīvo klātbūtni medijos. Viņu politiski raksturo kā labējo populistu un labējo libertārieti, un atbalsta laissez-faire ekonomiku, tai pieskaņojot minarhisma un anarhokapitālisma principus. Viņš ir ierosinājis visaptverošu valsts fiskālās un strukturālās politikas pārskatīšanu. Viņš atbalsta izvēles brīvību attiecībā uz narkotiku politiku, šaujamieročiem, prostitūciju un viendzimuma laulībām, vienlaikus iebilstot pret abortiem un eitanāziju. Ārpolitikā viņš iestājas par ciešākām attiecībām ar ASV un Izraēlu, Ukrainas atbalstīšanu, reaģējot uz Krievijas iebrukumu valstī, un Argentīnas distancēšanu no ģeopolitiskajām saitēm ar Ķīnu.