Ernsts Ludvigs Kirhners
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ernsts Ludvigs Kirhners (vācu: Ernst Ludwig Kirchner; dzimis 1880. gada 6. maijā, miris 1938. gada 15. jūnijā) bija vācu/šveiciešu gleznotājs un grafiķis.
Ernsts Ludvigs Kirhners | |
---|---|
Fotografēts pašportrets 1919. gadā | |
Dzimis |
1880. gada 6. maijā Ašafenburga, Vācijas impērija ( Vācija) |
Miris |
1938. gada 15. jūnijā (58 gadu vecumā) Davosa, Šveice |
Tautība | vācietis |
Nozares | gleznošana, estamps |
Mācījies | Drēzdenes Tehniskā universitāte |
Mākslas virziens | ekspresionisms |
Paraksts | |
Iespaidojies no | Albrehts Dīrers, Matiass Grīnevalds, Lūkass Krānahs Vecākais, Avangards |
Studējis arhitektūru Drēzdenes Tehniskajā augstskolā. Pēc diplomdarba aizstāvēšanas 1905. gadā kopā ar citiem arhitektūras studentiem — Frici Bleilu, Kārli Šmitu-Rotlufu un Erihu Hekelu izveidoja mākslinieku grupu "Tilts", apvienību, kas tiek uzskatīta par vācu 20. gadsimta ekspresionisma pamatlicēju.[1] Par mākslinieku apvienības bohēmas un darba vietu kļuva Kirhnera dzīvoklis un Hekela darbnīca. Vēlāk grupa noīrēja bijušo gaļas veikalu Drēzdenes Fridrihštates rajonā.
1911. gadā Kirhners pārcēlās uz Berlīni, kur kopā ar citu "Tilta" dalībnieku Maksi Pehšteinu izveidoja modernās glezniecības skolu — MUIM-Institut.
Kirhnera mākslinieciskais rokraksts Berlīnes periodā ieguva robustāku izteiksmi — formas ieguva izteikti zigzagveidīgas aprises, bet krāsu palete kļuva spilgtāka un tiešāka. Tieši Berlīnē nostrādātie gadi visbiežāk tiek vērtēts kā nozīmīgākais Kirhnera daiļrades periods.
1914. gada septembrī Kirhners iestājās armijā, lai cīnītos Pirmajā pasaules karā, drīz tomēr nervu sabrukuma dēļ tika komisionēts. Atlaba sanatorijās Taunusā un Davosā. Šveicē Kirhners faktiski nodzīvoja atlikušo mūža daļu. 1933. gadā nacistiskais režīms viņa radītos darbus pieskaitīja pie "deģeneratīvās mākslas", un 1937. gadā aptuveni 600 mākslinieka darbi tika iznīcināti.[2] 1938. gadā Kirhners izdarīja pašnāvību.[2]