Džordžs II (Lielbritānija)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Džordžs II (angļu: George II; dzimis 1683. gada 9. novembrī, miris 1760. gada 25. oktobrī) bija Velsas princis (1714—1727), Kembridžas hercogs (1706—1727), Lielbritānijas karalis un Īrijas karalis (1727—1760), Hannoveres elektors (1727—1760).
Džordžs II George II | |
---|---|
Lielbritānijas karalis | |
Amatā | |
Priekštecis | Džordžs I |
Pēctecis | Džordžs III |
| |
Dzimšanas dati |
1683. gada 9. novembrī Herrenhauzenes pils, Hannovere, Braunšveigas-Lineburgas kūrfiste (Lejassaksija, Vācija) |
Miršanas dati |
1760. gada 25. oktobrī (76 gadu vecumā) Kensigtonas pils, Londona, Apvienotā Karaliste |
Apglabāts | Vestminsteras abatija, Londona, Apvienotā Karaliste |
Dinastija | Hannoveres dinastija |
Tēvs | Džordžs I |
Māte | Celles Sofija Doroteja |
Dzīvesbiedrs(-e) | Ansbahas Karolīne |
Bērni |
|
Reliģija | luterisms |
Paraksts |
Džordžs II ir pēdējais Lielbritānijas karalis, kurš dzimis ārpus Lielbritānijas teritorijas. Kā karalis maz iejaucās Lielbritānijas iekšlietās, atstājot tās parlamenta ziņā. Piedalījās karā par Austrijas mantojumu, kur 1743. gada 27. jūnijā komandēja karaspēku Detingenes kaujā. Detingenes kauja ir pēdējais gadījums Lielbritānijas vēsturē, kad monarhs personīgi vadīja kaujas norisi. 1745. gadā notika pēdējā neveiksmīgā Jakobītu sacelšanās. Pēkšņi miris 1760. gadā.