Hannoveres dinastija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Hannoveres dinastija (House of Hanover) bija Lielbritānijas monarhu dinastija, kas valdīja Hannoverē (1714.-1837.) un Lielbritānijas un Īrijas Apvienotajā Karalistē (1714.-1901.)
Tā kā Lielbritānijas karaliene Anna Stjuarta mira, neatstājot pēcnācējus, Stjuartu dzimtas tiešā līnija bija izmirusi. Saskaņā ar 1701. gada Aktu par troņa mantošanu, kas liedza Lielbritānijas tronī atrasties katoļticīgam karalim, Lielbritānijas tronī kāpa to tuvākais radinieks Hannoveras kūrfirsts Georgs (vāc. Georg Ludwig von Hannover), dibinot Hannoveres dinastiju.
Hannoveru dzimtas aizsākās ar Džeimsa I meitu Elizabeti, kura apprecējās ar senas vācu monarhu Velfu (vācu: Welfen) dzimtas Estes atzara (angl. House of Este, fr. d’Este, vāc. Die Este) pārstāvi, Pfalcas kūrfirstu un Bohēmijas karali Fridrihu V.