Alberts I (Beļģija)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Alberts I (franču: Albert I; dzimis 1875. gada 8. aprīlī, miris 1934. gada 17. februārī) bija Beļģijas karalis no 1909. līdz savai nāvei 1934. gadā.
Ātrie fakti Beļģijas karalis, Priekštecis ...
Alberts I | |
---|---|
Beļģijas karalis | |
1909. gada 23. decembris — 1934. gada 17. februāris | |
Priekštecis | Leopolds II |
Pēctecis | Leopolds III |
Dzimis |
1875. gada 8. aprīlī Brisele, Beļģija |
Miris |
1934. gada 17. februārī (58 gadu vecumā) Namura, Beļģija |
Dzīvesbiedre | Bavārijas Elizabete |
Tēvs | Princis Filips |
Māte | Princese Marija |
Aizvērt
Viņa valdīšanas laikā notika Pirmais pasaules karš, kura laikā pār lielāko daļu valsts valdīja Vācijas impērija, kā arī lielākā daļa Lielās depresijas. Ir ticis apbalvots ar vairāku valstu ordeņiem. 1923. gadā piešķirts I šķiras Lāčplēša Kara ordenis,[1] 1930. gadā — I šķiras Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi.[2] Alberts I ir vienīgais ārzemnieks valsts vadītājs, kas saņēmis divus augstākos starpkaru Latvijas apbalvojumus.[1]
Miris nelaimes gadījumā 1934. gadā 58 gadu vecumā. Par Beļģijas karali pēc Alberta nāves kļuva viņa dēls Leopolds III.