Tanks
From Wikipedia, the free encyclopedia
Tanks (angļu: tank, no portugāļu: tanque — 'tvertne, tilpne') ir ar bruņām klāta kāpurķēžu kaujas mašīna, kas paredzēta ienaidnieka zemes spēku iznīcināšanai tiešā tēmējumā. Mūsdienās kaujas tanki ir spēcīgākais ierocis sauszemes kaujās, ar visbiezākajām bruņām un smagākajiem ieročiem. Tie var ātri pārvietoties arī pa šķēršļotu reljefu, bet prasa daudz degvielas, munīcijas un tehniskās apkopes, un nevar tikt ilgstoši izmantoti bez pārtraukumiem. Mūsdienu tanka galvenais ierocis ir lielgabals. Parasti tankam ir arī viens vai vairāki ložmetēji.
Kaujās tankus pirmoreiz izmantoja Lielbritānija 1916. gadā, Pirmā pasaules kara laikā. Šī kara laikā tanku galvenais uzdevums bija aizsardzības līniju pārraušana, atbrīvojot ceļu kājniekiem. Otrā pasaules karā tanki kļuva par galveno uzbrukuma ieroci, bet arī sekmīgi tika izmantoti aizsardzībā. Tie bija viens no galvenajiem elementiem vācu zibenskara taktikā. Lielākā tanku kauja notika 1943. gada vasarā pie Kurskas starp Vāciju un PSRS.
Tanki ir gandrīz visu mūsdienu bruņoto spēku bruņojumā, taču to nozīme gadu gaitā ir mazinājusies.