Stegozaurs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Stegozauri (latīņu: stegosaurus) ir dinozauru ģints, kura dzīvoja Juras laikmeta beigās Ziemeļamerikā. 2006. gadā tika pasludināts, ka stegozauri dzīvojuši arī Portugāles teritorijā, tātad Eiropā tie arī tikpat labi varēja dzīvot.[1] Pateicoties savai īpatnējai astei un bruņu plāksnēm, stegozaurs ir viens no atpazīstamākajiem dinozauriem līdzās tiranozauriem, triceratopiem un brontozauriem. Nosaukums stegozaurs cēlies no grieķu vārda stegos, kas nozīmē "jumts", "patvērums".[2] Pagaidām ir atklātas tikai 3 stegozauru sugas un aptuveni 80 indivīdi.
Stegozaurs Stegosaurus | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
Klase | Rāpuļi (Sauropsida) |
Virskārta | Dinozauri (Dinosauria) |
Kārta | Putniegurņa dinozauri (Ornithischia) |
Apakškārta | Thyreophora |
Dzimta | Stegosauridae |
Ģints | Stegozauri (Stegosaurus) |
Iedalījums | |
| |
Stegozaurs Vikikrātuvē |
Stegozauri bija zālēdāji, bet lielais un masīvais ķermenis, kas bija klāt ar kaula izaugumiem un bruņām, pēc daudzu zinātnieku domām ir bijis paredzēts aizsardzībai un izmantots termoregulācijā. Stegozauriem bija īsas priekšējās ekstremitātes, līdz ar to tā galva biju tuvu zemei, savukārt aste bija stīva un pacelta uz augšu. Stegozauri bija lielākie stegozauru dzimtas dzīvnieki. Citi no šīs dzimtas, piemēram, Kentrosaurus un Huayangosaurus, bija mazāki. Visiem stegozauru dzimtas pārstāvjiem ir raksturīgas bruņas un kaula izaugumi.