Staļinisma arhitektūra
From Wikipedia, the free encyclopedia
Staļinisma arhitektūra, arī Staļina ampīrs vai Staļina baroks ir termini, ar kuriem apzīmē padomju monumentālā neoklasicisma arhitektūras stilu, kurš no 1933. līdz 1955. gadam dominēja PSRS un pēc kara arī citās komunistu kontrolētajās valstīs. Terminu pārsvarā attiecina uz sabiedriski nozīmīgām celtnēm un varas elites dzīvojamajiem kompleksiem PSRS lielpilsētās. Ievērojamākā šī stila celtne Latvijā ir Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltne Rīgā. Sērijveida dzīvojamās ēkas, kas arī sekoja stila kanonam, parasti dēvē par staļinkām.