Smadzeņu satricinājums
From Wikipedia, the free encyclopedia
Smadzeņu satricinājums (latīņu: commotio cerebri) ir galvas smadzeņu trauma. To izraisa tieša vai netieša spēka iedarbība uz galvaskausu. Šis ir izplatītākais smadzeņu traumas veids. Ja ir noticis smadzeņu satricinājums, tiek bojātas smadzeņu funkcijas, tomēr lielu pārmaiņu smadzenēs nav.[1][2]
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Parasti uzreiz pēc satricinājuma rodas samaņas traucējumi, kas var ilgt dažas minūtes, retāk tie ilgst dažas stundas.[2] Tāpat var tikt novērota slikta dūša, vemšana, galvassāpes, reibonis, lēns pulss, acu zīlīšu paplašināšanās, virspusēja elpošana.[1] Parasti cietušie neatceras notikumus tieši pirms satricinājuma, kā arī var būt problēmas ar orientēšanos telpā un laikā.[1] Ar laiku simptomi samazinās, tie parasti izzūd trīs nedēļu laikā,[3] tomēr dažādas sekas, piemēram, galvassāpes, reibonis, apātija un nogurums, var neizzust ilgāku laiku, pat 1—2 gadus.[1] Smadzeņu satricinājums tiek ārstēts ar gultas režīmu un medikamentiem,[2] kā arī fizisko un kognitīvo atpūtu (jāierobežo fiziskām darbībām, kā videospēļu spēlēšana, īsziņu sūtīšana, veltītais laiks).[4]
Cilvēki, kam bijis smadzeņu satricinājums, ir vairāk uzņēmīgi pret citiem smadzeņu satricinājumiem, it īpaši, ja nākamais ir noticis līdz brīdim, kad cilvēks ir pilnībā atlabis no iepriekšējā satricinājuma.[5] Tā kā satricinājuma definīcija nav pilnīgi noteikta un pastāv iespējamie neziņošanas gadījumi, nav zināms, cik bieži cilvēkiem ir smadzeņu satricinājums, tomēr tiek lēsts, ka gadā starp katriem 1000 cilvēkiem vairāk nekā 6 cilvēkiem tāds ir bijis.[6] Starp biežākajiem satricinājuma cēloņiem ir sporta traumas, velosipēdu negadījumi, satiksmes negadījumi un krišana, pēdējie divi biežāk ir sastopami starp pieaugušajiem.[7]