Slovēņu valoda
valoda / From Wikipedia, the free encyclopedia
Slovēņu valoda (slovenski jezik vai slovenščina) ir indoeiropiešu saimes slāvu atzara valoda, kurā runā vairāk kā 2 miljoni cilvēku, lielākoties slovēņi, Slovēnijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs. Slovēņu valoda ir viena no divām mūsdienu valodām (otra ir slovāku valoda), kuras pašnosaukums tulkojumā nozīmē "slāvu valoda".
Slovēņu valoda slovenski jezik | ||
---|---|---|
Valodu lieto: | Slovēnija, Itālija, Austrija, Ungārija, Horvātija | |
Pratēju skaits: | 2,2 milj. | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Slāvu Dienvidslāvu Rietumu dienvidslāvu Slovēņu valoda | |
Rakstība: | Latīņu alfabēts (slovēņu ortogrāfija) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Slovēnija Eiropas Savienība | |
Regulators: | Slovēnijas Zinātņu un Mākslas akadēmija | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | sl | |
ISO 639-2: | slv | |
ISO 639-3: | slv | |
Slovēņu valodas areāls | ||
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Slovēņu valoda, līdzīgi citām slāvu valodām, ir bagāta ar lietvārdu locījumu formām un ir ar brīvu vārdu kārtību (lai gan parastā kārtība ir teikuma priekšmets — izteicējs — objekts). Īpaša iezīme ir tajā saglabājies divskaitlis. No citām dienvidu slāvu valodām tā ir tuvāka horvātu valodas čakaviešu un kaikaviešu dialektiem, taču ir ievērojamas saprašanās grūtības ar literārās horvātu un citu dienvidu slāvu valodas runātājiem leksikas, gramatikas un izrunas dēļ. Dažas kopīgas iezīmes slovēņu valodai ir nevis ar dienvidu, bet rietumu slāvu valodām.[1]