Sistēmiskā sarkanā vilkēde
hroniska autoimūna iekaisuma slimība / From Wikipedia, the free encyclopedia
Sistēmiskā sarkanā vilkēde (SLE) (latīņu: lupus erythematosus) ir hroniska autoimūna iekaisuma slimība, ko raksturo autoantivielas pret šūnu kodolu komponentiem organismā. Tā ir multisistēmu slimība un var skart jebkuru orgānu: nieres, ādu, locītavas, plaušas, nervu sistēmu, sirdi u.c. Vissmagākās komplikācijas ir nefrīts, neiroloģiskie traucējumi un ateroskleroze. Sistēmiskā sarkanā vilkēde ir pazīstama kā slimība, kas atdarina citu slimību simptomus. Vislielākās izredzes tikt pie pareizās diagnozes ir, konsultējoties ar ārstu reimatologu.[1] Raksturīga SLE ārējā izpausme ir M tauriņveida eritēma uz sejas. Šī sarkanā maska arī deva slimības latīņu nosaukumu 20. gadsimta sākumā, jo atgādināja kopš viduslaikiem zināmo sejas ādas tuberkulozi jeb ‘’lupus vulgaris’’, kas tika dēvēta par “vilka purnu” (latīņu: lupus “vilks”). Saskarsmē ar slimnieku, kuram tā ir, nav iespējams saslimt veselam cilvēkam, jo sistēmiskā sarkanā vilkēde nav infekcijas slimība.[2] Neskatoties uz izdzīvošanas izredžu uzlabošanos pēc glikokortikoīdu un citu imūnsupresīvo preparātu ieviešanas, mirstība no sistēmiskās sarkanās vilkēdes joprojām ir augsta.