Pireneju karš
From Wikipedia, the free encyclopedia
Pireneju karš jeb Spānijas Neatkarības karš (spāņu: Guerra de la Independencia Española) — bija bruņotu konfliktu kopums Pireneju pussalā Napoleona karu laikā 19. gadsimta sākumā, kuros Napoleona impērijai pretojās Spānijas, Portugāles un Lielbritānijas alianse.
Karš Spānijā sākās ar Madrides sacelšanos 1808. gada 2. maijā, ko brutāli apspieda Francijas karaspēks. Cīņas pussalā turpinājās līdz Napoleona gāšanai 1814. gadā, un Pireneju armijas uzturēšanai bija nepieciešami milzīgi materiālie resursi. Lielbritānija izmantoja Spānijas metropoles problēmas, lai paplašinātu savas koloniālās teritorijas. Šajā laikā briti vairākkārt mēģināja nostiprināt savas pozīcijas Dienvidamerikā. Tajā pašā laikā Pireneji britu karaspēkam kļuva par galveno sauszemes kauju norises vietu, kur pilnībā izpaudās Velingtonas hercoga pavēlnieka talants.