Pavasara ofensīva (1918)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Pavasara ofensīva, kopējs nosaukums pēdējiem lielajiem Vācijas Impērijas karaspēka uzbrukumiem Pirmā pasaules kara Rietumu frontē, kas sākās 1918. gada 21. martā un beidzās 18. jūlijā.
Pavasara ofensīva (1918) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Pirmā pasaules kara Rietumu frontes | |||||||
Kopējie Pavasara ofensīvas panākumi | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Vācijas Impērija | |||||||
Komandieri un līderi | |||||||
| |||||||
Zaudējumi | |||||||
688 341 upuru[1] |
1918. gada martā vāciešiem bija neilgs laiks, kurā izmantot pēc operācijas "Dūres sitiens" no Krievijas frontes atbrīvotās divīzijas ar apmēram 500 000 kareivju. Vāciešiem rietumos tagad bija 191 divīzija pret 178 Antantes divīzijām. Brestļitovskas miera līgums ļāva vāciešiem pārmest lielu daļu karaspēka no Krievijas uz Rietumu fronti, palielinot savu karaspēku tur ar 48 divīzijām, koncentrējot visus pieejamos spēkus pēdējam lielajam uzbrukumam Rietumu frontē pirms ASV armijas pilnvērtīgas iesaistīšanās karā. Jau martā Francijā bija 318 000 ASV kareivji, kuru skaits pieauga līdz 1,3 miljonam augustā.
Šī bija pēdējā vācu iespēja gūt ievērojamus panākumus karā. Pēc ofensīvas beigām vācu armija bija noasiņojusi, demoralizēta un nespējīga pretoties Antantes Simts dienu ofensīvai. kas noveda pie kara beigām novembrī.