Panamas vēsture
From Wikipedia, the free encyclopedia
Panamas vēsture ir saistīta ar reģionu, kur atrodas Panamas zemesšaurums, kas savieno divas Amerikas daļas — Ziemeļameriku un Dienvidameriku.
Kopš senatnes reģionu apdzīvojušas indiāņu ciltis. 16. gadsimta sākumā Panamas zemesšaurumu atklāja pirmie eiropieši, kas šeit 1519. gadā izveidoja Panamas pilsētu. Vairāk kā trīssimt gadus Panama bija Spānijas impērijas province.
1821. gadā valsts ieguva neatkarību, iekļaujoties vēlākajā Kolumbijā. 1903. gadā ASV atbalstītā neatkarības kustība deklarēja Panamas neatkarību. Turpmāk ASV, kas 1914. gadā izbūvēja Panamas kanālu, bija liela ietekme uz Panamas vēsturi, kur kontrole pār kanālu bija nemitīgu strīdu pamats. Valsts politiskā dzīve bija nestabila, ievēlētie valsts vadītāji vairākkārt zaudēja varu apvērsumos.
Pēc Otrā pasaules kara valstī valdīja militāristi. Ģenerāļa Manuela Norjegas valdīšanas laikā panamiešu attiecības ar amerikāņiem saasinājās, kā rezultātā 1989. gadā Panamā iebruka ASV karaspēks, kas gāza Norjegas režīmu. Valstī tika atjaunota demokrātija. 2000. gada Panamas kanāls pirmoreiz tās vēsturē pārgāja Panamas kontrolē.