Okeāna laineris
From Wikipedia, the free encyclopedia
Okeāna laineris ir pasažieru kuģis, kuru pārsvarā izmanto, lai šķērsotu jūras vai okeānus. Laineri var pārvadāt arī kravu vai pastu un dažreiz var tikt izmantoti citiem mērķiem (piemēram atpūtas kruīziem vai kā hospitāļkuģi).[2]
Kravas kuģus, kuri kursē atbilstoši grafikam, arī dažreiz dēvē par laineriem.[3] Šī kuģu kategorija neiekļauj prāmjus vai citus kuģus, kurus ekspluatē īsos reisos, un ar nolūku būvētus kruīza kuģus, kuriem pats reiss nevis transportēšana ir ceļojuma pamatmērķis. Tāpat šajā kategorijā neiekļaujas tvaika klaiņkuģi, pat tie, kas aprīkoti, lai pārvadātu ierobežotu skaitu pasažieru. Dažas kuģniecības sevi dēvē par "līnijām" un to konteinerkuģus, kuri bieži tiek ekspluatēti noteiktos maršrutos atbilstoši iepriekš sastādītiem grafikiem, par laineriem.
Okeāna laineri parasti ir stingras konstrukcijas kuģi ar lielu brīvsānu augstumu, lai izturētu vētras un citus nelabvēlīgus laikapstākļus ar kādiem tie saskaras atklātajos okeānos. Papildus tam tie bieži ir būvēti ar biezāku korpusa apšuvumu nekā kruīza kuģiem un tiem ir lielāki degvielas, pārtikas un citu materiālu krājumi ilgajiem reisiem.[4]
Pirmos okeāna lainerus uzbūvēja 19. gadsimta vidū. Tādas tehnoloģiskās inovācijas kā tvaika dzinējs un tērauda korpuss ļāva uzbūvēt lielākus un ātrākus lainerus izraisot sāncensību tā laika pasaules lielvaru starpā, īpaši starp Apvienoto Karalisti un Vāciju. Okeāna lainerus, kuriem savulaik bija dominējošā loma ceļojumos starp kontinentiem, pēc Otrā pasaules kara padarīja nevajadzīgus lielas distances lidaparāti. Sava loma bija arī automobiļu un dzelzceļa atīstībai. Pēc tam kad 2008. gadā tika beigta Queen Elizabeth 2 ekspluatācija, vienīgais aktīvi izmantotais okeāna laineris ir RMS Queen Mary 2.