Anišināpi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Anišināpi (Kanādā saukti par odžibviem, ASV — par čipeviem; pašnosaukums: Anishinaabe, ᐊᓂᔑᓈᐯ) ir trešā lielākā Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāju tauta. Kanādā anišināpi ir trešā lielākā pirmiedzīvotāju tautība pēc krī un inuitiem, ASV — ceturtā lielākā pēc navahiem, čirokiem un lakotiem. Vēsturiski apdzīvojuši Lielo ezeru apkārtni, bet izplatījušies arī uz rietumiem ASV un Kanādas līdzenumu apgabalos.[1]
Ātrie fakti Visi iedzīvotāji, Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem ...
Visi iedzīvotāji | |
---|---|
219 000 | |
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
ASV, Kanāda | |
Valodas | |
anišināpu valoda angļu valoda | |
Reliģijas | |
metodisms, katolicisms, animisms | |
Radnieciskas etniskas grupas | |
algonkini | |
Aizvērt
Anišināpi runā algonkinu saimes valodā un veido šīs valodu saimes lielāko runātāju daļu. Valoda dalās astoņās dialektu grupās, vienotas literārās valodas nav, rakstībā tiek lietotas vairākas latīņu alfabēta ortogrāfijas un Kanādas aborigēnu alfabēts.