Lizosoma
From Wikipedia, the free encyclopedia
Lizosoma (no grieķu: λύσις (lysis) — 'izšķīšana, sadalīšanās' un σώμα (soma) — 'ķermenis') — šūnas organoīds, kas satur lielu daudzumu fermentu (hidrolāzes, ribonukleāzes, fosfolipāzes un citus). Lizosomas veic gremošanu (šķeļ makromolekulas) un arī aizsargfunkciju (iznīcina šūnai svešas daļiņas, kā vīrusus un baktērijas, un nevajadzīgas pašas šūnas struktūras). Lizosomu membrāna ir visai neizturīga un dažādu faktoru iedarbībā viegli var pārplīst — tad fermenti nonāk citoplazmā un iznīcina šūnu. Šo procesu sauc par autolīzi.