Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
From Wikipedia, the free encyclopedia
Latvijas okupācijas hronoloģija 1941. gadā ietver būtiskākos datus par Vācijas un PSRS armiju karadarbību Latvijas PSR teritorijā operācijas "Barbarosa" sākumposmā no 1941. gada 22. jūnija līdz 6. jūlijam, ar ko iesākās vācu okupācijas periods Latvijā.
Jau karadarbības pirmajās minūtēs tika bombardētas Sarkanās armijas bāzes Liepājā un Ventspilī. Šķērsojot Lietuvu, no Austrumprūsijas Latvijā iebruka Vērmahta armijas grupējuma "Ziemeļi" (Heeresgruppe Nord) daļas ģenerālfeldmaršala Vilhelma fon Lēba vadībā. Galvenie uzbrukuma virzieni tika vērsti uz armijas un karaflotes bāzi Liepāju, svarīgo dzelzceļa mezglu Daugavpili, Krustpili pie Daugavas līnijas un galvaspilsētu Rīgu. Latvijas iekarošana vācu armijai bija tikai viens posms ceļā uz tās stratēģisko mērķi - Ļeņingradu.
Vācu karaspēka pēkšņais un ātrais uzbrukums pārsteidza padomju bruņotos spēkus. Tie haotiski atkāpās, neizrādot būtisku pretestību, izņemot Liepāju, kur bloķētais karaspēks vairākas dienas centās izlauzties no aplenkuma, un Latgali, kur Sarkanā armija mēģināja veikt pretuzbrukumu.
Vērmahta 4. tanku grupa (vācu: Panzergruppe 4) izvērsa strauju uzbrukumu Daugavpils un Jēkabpils virzienā ar mērķi neļaut Sarkanajai armijai izveidot aizsardzības līniju gar Daugavu. Tās 56. motorizētais korpuss uzbruka Daugavpils virzienā, forsēja Daugavu un 26. jūnijā ieņēma Daugavpili. Savukārt 41. motorizētā korpusa sastāvā esošā 1. tanku divīzija (1. Panzerdivision) 29. jūnijā ieņēma Krustpili un izveidoja placdarmu Daugavas labajā krastā, kamēr 6. tanku divīzija Latgales ieņemšanas kauju gaitā 28./29. jūnijā ieņēma Līvānus.
Tanku vienībām sekoja vācu 16. un 18. armija, kas lielāko tiesu sastapa vairs tikai izkliedētas Sarkanās armijas vienības. Vērmahta 18. armijas divi korpusi uzbruka ziemeļaustrumu virzienā, 1. armijas korpuss sasniedza Daugavu pie Jaunjelgavas, bet 26. armijas korpuss (XXVI. Armeekorps) 29. jūnijā ieņēma Jelgavu un Bausku, no kurienes 29. jūnijā sākās uzbrukums Rīgai. 61. kājnieku divīzija ieņēma Pārdaugavu un pāri vēl neuzspridzinātajiem Daugavas tiltiem daži vācu tanki izlauzās līdz Rīgas autoostas apkārtnei, bet Sarkanās armijas vienības tos ielenca un iznīcināja, pēc tam, kad vācu papildspēkiem tika nogriezta piekļuve, padomju sapieriem uzspridzinot Dzelzceļa tiltu. Pie Daugavas pienākot Vērmahta galvenajiem spēkiem, viņi uzcēla pontonu tiltu pie Salaspils, pār kuru pārgāja Daugavu un 1. jūlijā cauri Latgales priekšpilsētai ienāca Rīgā, sastopot minimālu pretestību.[1]