Latīņu baznīca
viena no 23 baznīcām, kas veido katoļu baznīca / From Wikipedia, the free encyclopedia
Latīņu baznīca (latīņu: Ecclesia Latina) ir vienīgā rietumu autonomā jeb sui iuris Katoļu baznīca, kas līdzās ar 23 Austrumu Katoļu baznīcām veido vispārējo Katoļu baznīcu.[1] Tā ir vislielākā rietumu kristīgā baznīca un līdz protestantu reformācijai — bija savulaik arī vienīgā, tādēļ tās vēsturiskais nosaukums ir Rietumu baznīca.[2] Citos kontekstos tā ir zināma arī kā Romas Katoļu baznīca, jo tā ir tiešākā veidā saistīta ar Romu (Svēto Krēslu) nekā Austrumu Katoļu baznīcas, kuras arī ir sadraudzībā ar Romu, bet kurām ir savi administratīvie centri (patriarhāti), atšķirībā no Latīņu baznīcas. Šī iemesla dēļ pāvestam ir lielāka nozīme Latīņu baznīcā nekā Austrumu Katoļu baznīcās. Pēc katoļticīgo skaita, Latīņu baznīca ietver lielāko daļu no Katoļu baznīcas sekotājiem.
Šis raksts ir izolēts. Uz to nenorāda neviens cits raksts. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot uz to saites no saistītiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Latīņu baznīcas tradīciju pamats ir latīņu rits, kas ir vairāku rietumu katoļu liturģisko ritu apkopojums. Galvenais un visizplatītākais no rietumu liturģiskiem ritiem ir Romas rits. Romas rita tradīcijas balstās uz vēsturiskās Romas baznīcas tradīcijām.[3] Bez Romas rita vēl ir Ambroziešu, Kartūziešu un Benediktiešu riti, kā arī vēl citi. Ir arī daži izzuduši latīņu liturģiskie riti, kā, piemēram, Ķeltu rits. Dažas no Latīņu baznīcas tradīcijām ir neraudzētas maizes lietošana Misē un Rožukroņa lūgšana.
Latīņu baznīcas liturģiskā valoda tradicionāli bija latīņu valoda, taču kopš II Vatikāna koncila (1962—1965) Latīņu baznīcā ieviesa jaunu standartu priekš mises liturģijas, kas ļāva to celebrēt arī vietējās valodās, tomēr latīņu valodu vēl dažkārt lieto priekš lūgšanām vai baznīcas dziedājumiem. Kā liturģisko valodu, to lieto tikai Tridentes misē, kas ir salīdzinoši reti sastopama mises forma.[4]