Lašu dzimta
From Wikipedia, the free encyclopedia
Lašu dzimta (Salmonidae) ir vienīgā lašveidīgo kārtas (Salmoniformes) dzimta,[1][2] kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii). Lašu dzimtā ir apmēram 66 sugas,[3] kas iedalītas 10 ģintīs un 3 apakšdzimtās. Tā apvieno lašus, foreles, palijas, sīgas un alatas. Visas lašveidīgās zivis nārsto saldūdenī, bet lielākā daļa sugu pamatā mājo jūrā. Šādas zivis sauc par anadromām zivīm. Pēc nārsta daudzu lašveidīgo sugu zivis iet bojā.[3]
Ātrie fakti Lašu dzimta Salmonidae (Cuvier, 1816), Klasifikācija ...
Lašu dzimta Salmonidae (Cuvier, 1816) | |
---|---|
Avota palija (Salvelinus fontinalis) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Starspures (Actinopteri) |
Kohorta | Progresīvo kaulzivju kohorta (Euteleosteomorpha) |
Apakškohorta | Lašu apakškohorta (Protacanthopterygii) |
Kārta | Lašveidīgās (Salmoniformes) |
Dzimta | Lašu dzimta (Salmonidae) |
Iedalījums | |
| |
Lašu dzimta Vikikrātuvē |
Aizvērt
Lašveidīgo zivju dabīgais izplatības areāls ir ziemeļu puslode, bet tās ir introducētas daudzās vietās pasaulē, kur ir vēsi ūdeņi.[4] Lašveidīgās zivis tiek augstu vērtētas zivsaimniecībā.