Kontinentālā armija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kontinentālā armija (angļu: Continental Army) bija Apvienoto koloniju armija, kas pārstāvēja trīspadsmit kolonijas un vēlāk Amerikas Savienotās Valstis Amerikas revolucionārā kara laikā. Armija tika izveidota 1775. gada 14. jūnijā ar rezolūciju, ko pieņēma Otrais kontinentālais kongress, kas pēc kara sākuma notika Filadelfijā.
Kontinentālā armija | |
---|---|
Kara un ieroču padomes zīmogs | |
Active | 1775–1783 |
Lojalitāte | Trīspadsmit kolonijas (1775—1776) ASV (1776–1783) |
Tips | Armija |
Izmērs | 80 000 augstākajā punktā[1] |
Krāsas | Tumši zils |
Kaujas | Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš |
Komandieri | |
Ievērojami komandieri |
Džordžs Vašingtons |
Kontinentālās armijas pastāvīgais vadītājs bija amerikāņu zemessargu pulkvedis, vēlāk ģenerālis Džordžs Vašingtons. Visā vēsturē Kontinentālās armijas zaudējumi sasniedza 6,8 tūkstošus nogalināto karavīru. Papildus britu karaliskajai armijai, Kontinentālās armijas pretinieki bija arī indiāņi un heseniešu algotņi. Franču Marķīzs Lafajets kādu laiku bija Kontinentālās armijas štāba priekšnieks. Karaspēks tika izformēts pēc Parīzes miera līguma noslēgšanas 1783. gadā, kas izbeidza ASV Neatkarības karu. Vēlāk vēl neizformētās vienības tika izmantotas par pamatu Amerikas Savienoto Valstu armijas izveidei.