Klauss Fukss
From Wikipedia, the free encyclopedia
Emīls Jūlijs Klauss Fukss (angļu: Emil Julius Klaus Fuchs; dzimis 1911. gada 29. septembrī, miris 1988. gada 28. janvārī) bija vācu fiziķis, kurš darbojies teorētiskajā fizikā. Otrā pasaules kara laikā un neilgi pēc tam, strādājot Losalamosas Nacionālajā Laboratorijā, Fukss veica būtiskus teorētiskos aprēķinus, kuri bija saistīti ar pirmo atombumbu un sākotnējo ūdeņraža bumbu modeļu radīšanu. 1950. gadā viņu notiesāja par spiegošanu, nododot padomju izlūkdienestiem informāciju par rietumvalstu kodolieroču izstrādes projektiem.
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Valoda, teikumu uzbūve |
| ||||||||||||||
|
Cēlies no kreisi noskaņota luterāņa mācītāja ģimenes, Fukss iestājās Leipcigas Universitātē, kur viņa tēvs bija teoloģijas profesors. Studentu gados Vācijā Fukss iesaistījās politiskajā darbībā, pievienojoties Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (VSP) nodaļai un tās paramilitārajam spārnam. Pēc izslēgšanas no VSP 1932. gadā pievienojies Vācijas Komunistiskajai partijai (VKP). Kādu laiku bēguļojis pēc Reihstāga ugunsgrēka, kam sekoja represijas pret komunistiem, Fukss izbrauca uz Lielbritāniju. Šeit viņš ieguva doktora grādu, studēdams Bristoles Universitātē un vēlāk Edinburgas Universitātē, viņa zinātniskie vadītāji bija Nevils Motts un Makss Borns.
Sākoties Otrajam pasaules karam, Fuksu tika internēja Menas Salā, no kurienes viņu vēlāk pārvietoja uz Kanādu. Atgriezies Lielbritānijā, 1941. gadā viņš, kā Rūdolfa Peierlsa asistents, pievienojās zinātnieku grupai, kas strādāja pie britu atombumbas projekta "Tube Alloys". Šajā laikā Fukss sāka sadarbību ar padomju izlūkdienestiem, nododot ar projektu saistītu informāciju vācu komunistei un padomju izlūkdienesta virsniecei Rutai Kučinskai ("Sonjai"), kura iepriekš bija darbojusies Riharda Zorges vadītajā spiegu tīklā Tālajos Austrumos.
Vēlāk, 1943. gadā, Fukss kopā ar Peierlsu pārcēlās darbā uz Kolumbijas Universitāti, lai pievienotos Manhetenas projektam. 1944. gada augustā Fukss pievienojās Losalamosas Nacionālās Laboratorijas Teorētiskās fizikas nodaļai, kur viņš strādāja Hansa Bētes vadībā. Šeit Fukss primāri nodarbojās ar implozijas problemātiku, kuru risināšanai bija būtiska loma plutonija bumbas izgatavošanai. Pēc kara strādājis Harvelas Kodolenerģijas izpētes nodibinājums kā Teorētiskās fizikas nodaļas vadītājs.
1950. gada janvārī Fukss atzinās, ka ir spiegs. Pēc atzīšanās viņam tika piespriests 14 gadi cietumsods un atņemta britu pilsonība. Pēc deviņiem cietumā pavadītajiem gadiem Fukss tika atbrīvots. Uzreiz pēc tam viņš emigrēja uz Vācijas Demokrātisko Republiku (Austrumvāciju), kur Fuksu ievēlēja Zinātņu akadēmijā un Vācijas Sociālistikās vienības partijas centrālkomitejā. Vēlāk viņu iecēla par Rozendorfa Kodolizpētes institūta direktoru, kur viņš strādāja līdz aiziešanai pensijā 1979. gadā.