Kauja pie Jēkabpils
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kauja pie Jēkabpils bija viena no Lielā Ziemeļu kara lielajām kaujām, kurā 1704. gada 26. jūlijā Zviedrijas karaspēks Kurzemes gubernatora Ādama Lēvenhaupta (Adam Ludwig Lewenhaupt) vadībā sakāva daudzkārt lielāko krievu un to sabiedroto lietuviešu karaspēku un novērsa iebrukumu Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas kopš 1700. gada bija zviedru kontrolē.
Ātrie fakti Datums, Vieta ...
Kauja pie Jēkabpils | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Lielais Ziemeļu karš | |||||||
Kaujas norises attēlojums gravīrā (no Broces kolekcijas) | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Zviedrijas impērija |
Polijas-Lietuvas kopvalsts Krievijas cariste | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Ādams Lēvenhaupts Kristaps Zaviša |
Mihails Višņoveckis Gregors Antons Oginskis | ||||||
Spēks | |||||||
5 000: 2 000 Lietuvieši |
15 000: 5 000 Krievi | ||||||
Zaudējumi | |||||||
420: 181 ievainoti |
3 000: 517 sagūstīti |
Aizvērt
Vietā, kur kauja notikusi (pie mūsdienu Salas, Salas pagastā), ir uzstādīts piemiņas akmens.