Jautājums par barometru
From Wikipedia, the free encyclopedia
Jautājums par barometru ir nepilnīgi formulēta eksāmena jautājuma piemērs, kurš paredz šauru pieeju studiju priekšmeta robežās un var radīt morālu dilemmu eksaminatoram, ja studenta atbilde sniedzas ārpus šīm robežām, bet citādi ir korekta. Izklāstā, kuru popularizējis eksāmenu sastādītājs, ASV ķīmijas profesors Aleksandrs Kalandra (1911—2006), studentam tika uzdots jautājums "Kā var noteikt augstceltnes augstumu ar barometra palīdzību?".[1] Eksaminators uzskatīja, ka pastāv tikai viena pareiza atbilde — noteikt atmosfēras spiediena starpību uz celtnes jumta un uz zemes, un tad aprēķināt augstumu pēc formulas. Pretēji gaidītajam, students savā atbildē aprakstīja virkni citu risinājumu. Tie arī bija korekti, bet neviens no tiem neļāva novērtēt studenta zināšanas eksaminējamajā priekšmetā.
Jautājums par barometru kļuva par mūsdienu leģendu akadēmiskajās aprindās un interneta mēmu. Saskaņā ar pēdējo, šāds jautājums esot ticis uzdots Kopenhāgenas Universitātē, un students bijis Nilss Bors. Pret šo versiju runā apsvērumi, ka šāds fakts N. Bora biogrāfijas aprakstos nav minēts, nostāsts pirmo reizi sastopams rakstiskos avotos 1958. gadā un prof. Kalandra atsaucās uz šo gadījumu kā faktu no savas personiskās darba pieredzes.
Bez eksāmenu uzdevumu problemātikas izgaismošanas, jautājumam par barometru ir arī didaktisks blakusefekts — tas parāda studējošajam, ka arī risinot skaidri formulētu uzdevumu, mērķi var sasniegt ar netradicionālu pieeju.