Romanovu dinastija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas Impērija) laikā no 1613. gada līdz 1917. gadam.
Romanovu dinastija | |
---|---|
Valsts | Krievijas Impērija |
Augšupējā dzimta | Oldenburgas dinastija[1] |
Tituli |
Cars (līdz 1721) Imperators (no 1721) |
Dibinātājs | Mihails Fjodorovičs Romanovs |
Pēdējais valdnieks | Nikolajs II Romanovs |
Dibināta |
1613 (Romanovi) 1762 (Holšteinas-Gottorpas-Romanovi) |
Likvidēta | 1917 |
Tautība | Krievu, vācu un lietuviešu |
Sākotnēji bajāru dzimta (боярский род Захарьиных-Юрьевых-Романовых). Tās aizsākumi meklējami XIV gs., kad no Lietuvas Maskavā ieradies kāds Glanda (kristīts par Joanu, t.i. Ivanu) Kobila (Гланда Кобыла, arī Гланда Камбила) kalpot lielkņazam Ivanam Kaļitam. Līdz XVI gs. sākumam dēvēti par Koškiniem, pēc tam par Zahariniem. Pateicoties Ivana IV (Rjurikoviču dinastija) laulībām ar Anastasiju Romanovu (Захарьина-Юрьева, Анастасия Романовна), dzimta pietuvojās tronim, bet pēc t.s. juku laika 1613. gadā par caru ievēlēja Mihailu Romanovu, kurš bija Romanovu dinastijas iedibinātājs.
Pēc tam, kad Šlēzvigas-Holšteinas grāfa Frīdriha Kārļa dēls Kārlis Pēteris Ulrihs no Holšteinas-Gotorpas dinastijas 1761. gadā tika kronēts par Krievijas ķeizaru Pēteri III, dinastiju dēvē par Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastiju.[2]