Gliemeņu sistemātika
From Wikipedia, the free encyclopedia
Gliemeņu sistemātika apraksta visu gliemeņu daudzveidību, dod tām raksturīgus nosaukumus, sakārto tās hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga taksonos) un izveido iespējami objektīvu modeli, kurā atspoguļota gliemeņu grupu vēsturiskā attīstība (filoģenētika) un savstarpējā radniecība.
Pagājušo divu gadsimtu laikā pētnieki nav nonākuši pie kopsaucēja par gliemeņu filoģēniju un klasifikāciju. Agrīnajās taksonomiskajās sistēmās zinātnieki gliemenes klasificēja pēc vienas pazīmes, kā piemēram: čaulas morfoloģija, slēdzenes vai žaunu uzbūve. Tomēr šādās sistēmās, kas balstītas uz viena orgāna uzbūvi, radās problēmas ar taksonu nosaukumiem. Vienu no plašāk izplatītajām sistēmām izstrādāja Normans Ņūels izdevumā Treatise on Invertebrate Paleontology, Part N[109]. Šī sistēma bija balstīta kā uz čaulas kopējo morfoloģiju, tā arī tās mikrostruktūru un slēdzenes uzbūvi. Tā kā šīs pazīmes ir maz mainījušās taksonu pastāvēšanas laikā, tās var kalpot lielāku taksonomisko grupu izdalīšanai.
2000. gadā veiktie pētījumi taksonomijas jomā, veicot daudzu orgānu sistēmu un čaulu morfoloģiju (arī izmirušajām sugām), un molekulārās filoģēnijas datu kladistisko analīzi, ļāva izveidot gliemeņu filoģenētiskās radniecības shēmu. Balstoties uz šo pētījumu rezultātiem, 2010. gadā Bilers, Karters un Koens (angl. Bieler, Carter & Coan) piedāvāja jaunu gliemeņu klasifikāciju (skat. zemāk). 2012. gadā šo klasifikāciju pilnveidoja World Register of Marine Species (WoRMS) speciālisti. Pašlaik turpinās molekulāri-filoģenētiskie pētījumi, lai atklātu gliemeņu grupu radniecību un sistematizētu to attiecīgajos taksonos.