Garlūpu lācis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Garlūpu lācis (Melursus ursinus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga garlūpu laču ģintī (Melursus). To mēdz saukt arī par Indijas lāci un sliņķlāci. Garlūpu lāči dzīvo līdzenumu sausajos mežos Indijā, Nepālā, Pakistānā, Butānā, Bangladešā un Šrilankā.[1] No pārējām lāču apakšdzimtas Ursinae sugām garlūpu lācis atdalījies jau pirms 1,8 miljoniem gadu (pleistocēnā).[2][3]
Ātrie fakti Garlūpu lācis Melursus ursinus (Shaw, 1791), Klasifikācija ...
Garlūpu lācis Melursus ursinus (Shaw, 1791) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
Dzimta | Lāču dzimta (Ursidae) |
Ģints | Garlūpu lāči (Melursus) |
Suga | Garlūpu lācis (Melursus ursinus) |
Sinonīmi | |
| |
Izplatība | |
Areāls, kur garlūpu lācis izmiris
Mūsdienu izplatības areāls | |
Garlūpu lācis Vikikrātuvē |
Aizvērt
Sākotnēji, 18. gadsimtā, garlūpu lācis tika ieskaitīts sliņķu apakškārtā (Folivora), tādēļ angliski tos nosauca par sliņķlāčiem (angļu: sloth bear). Tikai 1810. gadā, kad pirmo dzīvo garlūpu lāci atveda uz Eiropu, zinātnieki to rūpīgi izpētīja un kļūdu izlaboja.[4]
Šobrīd savvaļā dzīvo apmēram 10 000 līdz 15 000 garlūpu lāču.[5]