Eiropas Sociālā harta
From Wikipedia, the free encyclopedia
Eiropas Sociālā harta ir Eiropas Padomes līgums, noslēgts 1961. gadā un stājies spēkā 1965. gadā. Hartai ir trīs protokoli, kā arī 1996. g. pieņemtā un 1999. g. spēkā stājusies versija — Pārskatītā Eiropas Sociālā Harta. Sākotnējās Hartas dalībvalstis uzņemas uzskatīt par sev saistošiem vismaz 10 no 19 tiesības nostiprinošiem pantiem vai vismaz 45 no numurētiem pantu punktiem, Pārskatītās Hartas dalībvalstis — vismaz 16 no 31 panta vai vismaz 63 no numurētiem pantu punktiem, kā arī piemērot tos bez diskriminācijas. No 47 EP dalībvalstīm uz 2016. g. martu 34 ir Pārskatītās Hartas dalībvalstis, 9 — sākotnējās Hartas dalībvalstis.
Izskatot un komentējot dalībvalstu ziņojumus, uzraudzību pār Hartu izpildi veic Eiropas Sociālo tiesību komiteja, kas var arī izskatīt kolektīvas sūdzības par Hartu pārkāpumiem pret tam piekrītošām dalībvalstīm (15 valstis uz 2016. g.). Uz 2010. g. novembra sākumu komiteja pieņēma lēmumu pēc būtības 48 lietās.