Indekss (datubāze)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Datubāzes indekss ir datu struktūra, kas uzlabo datu ieguves ātrumu no datu bāzes tabulām, bet palēnina datu ierakstīšanu datu bāzes tabulās, kā arī šādas tabulas aizņem vairāk vietas. Indeksu var izveidot, izmantojot vienu vai vairākas datu bāzes tabulas kolonnas, kas paātrinās piekļuvi gan nejauši sakārtotiem datiem, gan arī sakārtotiem. Indeksi diskā parasti aizņem mazāk vietas, nekā dati, uz kuriem tie attiecas, kas dod iespēju uzglabāt indeksus atmiņā tabulām, kuru dati ir pārāk lieli, lai tās pašas uzglabātu atmiņā.
Relāciju datu bāzēs, indekss ir kopija no daļas tabulas datu. Dažas datubāzes paplašina šo funkcionalitāti, ļaujot izveidot indeksus, kas balstās uz funkcijām vai izteiksmēm.
Indeksu var definēt kā unikālu vai ne-unikālu. Unikālais indekss darbojas kā tabulas ierobežojums, neļaujot dublēt ierakstus indeksā un, līdz ar to, attiecīgajā tabulā.