Džordžtauna (Gajāna)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Džordžtauna (angļu: Georgetown) ir Gajānas galvaspilsēta un nācijas galvenā osta. Atrodas Dienvidamerikas ziemeļos pie Atlantijas okeāna Demeraras upes grīvā. Džordžtauna ir Gajānas nozīmīgākais komerciālais un rūpniecības centrs. Caur Džordžtaunas ostu no Gajānas tiek eksportēts cukurs, rīsi, tropiskie augļi, kā arī kokmateriāli, boksīts, zelts un dimanti. Pilsētā atrodas lielākās valsts cukura pārstrādes rūpnīcas. Tiek uzskatīts, ka Džordžtaunā ir vecākais dzelzceļš Dienvidamerikā.[2]
- Šis raksts ir par Gajānas galvaspilsētu. Par citām jēdziena Džordžtauna nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Džordžtauna | |||
---|---|---|---|
galvaspilsēta | |||
Georgetown | |||
Valdības ēka | |||
| |||
Koordinātas: 6°48′00″N 58°10′00″W | |||
Valsts | Gajāna | ||
Reģions | Demerara/Mahaika | ||
Dibināta | 1781. gadā | ||
Platība | |||
• galvaspilsēta | 70 km2 | ||
Augstums | 0 m | ||
Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
• urbānā teritorija | 118 363 | ||
Laika josla | UTC (UTC-4) | ||
Džordžtauna Vikikrātuvē |
Daudzas ēkas Džordžtaunā ir uzceltas no koka. Tikai dažas no tām ir uzceltas, izmantojot betonu.
Apmetni vietā, kur mūsdienās atrodas Džordžtauna, 1781. gadā dibināja briti. Viņi to nosauca par godu karalim Džordžam III. 1784. gadā franči to pārbūvēja. Nīderlandieši Džordžtaunu pazina pēc nosaukuma Stabroek. 1812. gadā briti atguva kontroli pār pilsētu.