Cjaņluns
From Wikipedia, the free encyclopedia
Cjaņluns[1] (ķīniešu: 乾隆, piņjiņs: Qianlong; dzimis 1711. gada 25. septembrī Pekinā, miris 1799. gada 7. februārī turpat) bija Cinu dinastijas Ķīnas imperators (1735—1796). 1796. gadā nodeva varu savam dēlam Jagiņam, tomēr līdz pat nāvei saglabāja milzīgu ietekmi valstī.
Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Cjaņluns iekļāva Ķīnas teritorijā Sindzjanu (Ķīnas Turkestānu), dominēja Ārējā Mongolijā, ieviesa savu pārstāvi Tibetā utt. (Desmit lielās kampaņas).
Cjaņluns atbalstīja mākslu, izdeva ķīniešu literatūras un mākslas katalogu Siku quanshu (3461 sējumos, 79 093 grāmatās).