Blīvuma funkcionāļa teorija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Blīvuma funkcionāļa teorija jeb DFT (angļu: Density-functional theory) ir viena no visplašāk izmantotajām ab initio atomu, molekulu, kristālu, virsmu un to mijiedarbību skaitļošanas metodēm.[1] DFT daudzelektronu sistēmas var tikt aprēķinātas, izmantojot funkcionāļus (jeb funkcijas no funkcijām). DFT gadījumā funkcionāļi ir atkarīgi no elektronu blīvuma. DFT ir viena no populārākajām metodēm, kas pieejamas skaitļošanas fizikā un ķīmijā.
DFT tiek plaši izmantota cietvielu fizikas aprēķiniem kopš 20. gs. 70. gadiem, tomēr kvantu ķīmijā to neizmantoja līdz pat 20. gs. 90. gadiem, kad tuvinājumam sāka izmantot apmaiņas un korelācijas mijiedarbību.