Bendžamins Dizraeli
From Wikipedia, the free encyclopedia
Bendžamins Dizraeli (angļu: Benjamin Disraeli; dzimis 1804. gada 21. decembrī, miris 1881. gada 19. aprīlī) bija britu politiķis un rakstnieks, Lielbritānijas premjerministrs.
Bendžamins Dizraeli Benjamin Disraeli | |
---|---|
Lielbritānijas premjerministrs | |
Amatā 1874. gada 20. februāris — 1880. gada 21. aprīlis | |
Priekštecis | Viljams Gladstons |
Pēctecis | Viljams Gladstons |
Amatā 1868. gada 27. februāris — 1868. gada 1. decembris | |
Priekštecis | Edvards Smits-Stenlijs |
Pēctecis | Viljams Gladstons |
| |
Dzimšanas dati |
1804. gada 21. decembrī Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste |
Miršanas dati |
1881. gada 19. aprīlī (76 gadu vecumā) Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste |
Politiskā partija | Konservatīvo partija |
Paraksts |
Bija valdības loceklis četras desmitgades. Viņam bija nozīmīga loma mūsdienu Konservatīvo partijas izveidē 19. gadsimta vidū. 1848. gadā kļuva par toriju (vēlākā Konservatīvo partija) līderi. Trīs laikposmus 1852., 1858.—1859. un 1866.—1868. gadā bija finanšu ministrs. 1868. gada 27. februārī pirmoreiz kļuva par premjerministru. Viņš kļuva par pirmo un pašlaik vienīgo ebreju ģimenē dzimušo premjerministru,[1] taču jau 1868. gada 1. decembrī atstāja amatu. Laikā no 1868. gada 1. decembra līdz 1874. gada 17. februārim bija opozīcijas līderis. Pēc tam vēlreiz kļuva par premjerministru, šoreiz amatā esot līdz 1880. gada 21. aprīlī. Ir vairāku romānu autors: "Koningsbijs" (1844), "Sibilla" (1845), "Tankreds" (1847).[2]