Austrālija
valsts Austrālijas un Okeānijas pasaules daļā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Austrālija (angļu: Australia), oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē. Pēc platības tā ir sestā lielākā valsts pasaulē. Austrālija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras teritorija aizņem visu kontinentu. Austrālijā ietilpst arī Tasmanija un vairākas mazākas salas Indijas un Klusajā okeānā. Kopš 1933. gada Austrālijas valdība ir izteikusi teritoriālas pretenzijas uz Austrālijas Antarktisko Teritoriju. Austrālijas tuvākās kaimiņvalstis ziemeļos ir Indonēzija, Austrumtimora un Papua-Jaungvineja, ziemeļaustrumos — Zālamana Salas, Vanuatu un Jaunkaledonija, bet dienvidaustrumos — Jaunzēlande.
- Šis raksts ir par valsti. Par kontinentu skatīt rakstu Austrālija (kontinents).
- Šis raksts ir par valsti. Par pasaules daļu skatīt rakstu Austrālija un Okeānija.
Austrālijas Savienība Commonwealth of Australia |
||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Himna: Advance Australia Fair Karaliskā himna: God Save the King |
||||||
Galvaspilsēta | Kanbera 35°18′S 149°08′E | |||||
Lielākā pilsēta | Sidneja | |||||
Valsts valodas | angļu (de facto) | |||||
Valdība | Parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija | |||||
- | Monarhs | Čārlzs III | ||||
- | Ģenerālgubernators | Deivids Hērlijs | ||||
- | Premjerministrs | Entonijs Albanīzs | ||||
Neatkarība | no Apvienotās Karalistes | |||||
- | Konstitūcija | 1901. gada 1. janvāris | ||||
- | Vestminsteras statūti | 1931. gada 11. decembris (pieņemti 1939. gada 9. septembrī) | ||||
- | Austrālijas akts | 1986. gada 3. marts | ||||
Platība | ||||||
- | Kopā | 7,617,930 km² (6.) | ||||
- | Ūdens (%) | 1 | ||||
Iedzīvotāji | ||||||
- | iedzīvotāji 2011. gadā | 22 650 027 (50.) | ||||
- | Blīvums | 2,83/km² (224.) | ||||
IKP (PPP) | 2010. gada aprēķins | |||||
- | Kopā | $882,362 miljardi[1] | ||||
- | Uz iedzīvotāju | $39 699[1] | ||||
TAI (2019) | 0,944 (ļoti augsts) (8.) | |||||
Valūta | Austrālijas dolārs (AUD ) |
|||||
Laika josla | vairākas (UTC+8 līdz +10,5) | |||||
- | Vasarā (DST) | vairākas (UTC+9 līdz +11,5) | ||||
Interneta domēns | .au | |||||
ISO 3166-1 kods | 036 / AUS / AU | |||||
Tālsarunu kods | +61 |
Vairāk nekā 42 000 gadus Austrālijas pamatiedzīvotāji bija aborigēni.[2] Pirmie eiropieši, kuri 1606. gadā sasniedza Austrālijas krastus, bija nīderlandiešu jūrasbraucēji. Austrālijas austrumu pusi 1770. gadā savā pakļautībā pārņēma Lielbritānijas Karaliste, nosaucot to par Jaundienvidvelsu. Tur briti izveidoja izsūtīto noziedznieku koloniju. 19. gadsimta laikā briti kolonizēja visu Austrāliju. 1851. gadā Austrālijas dienvidaustrumos tika atrasts zelts un sākās zelta drudzis, tādēļ iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga trīs reizes. 1901. gada 1. janvārī, apvienojoties sešām kolonijām, tika dibināta Austrālijas Savienība.
Austrālijā dzīvo vairāk nekā 21 miljons iedzīvotāju. Pirmiedzīvotāji ir aborigēni un Torresa šauruma tautas, bet mūsdienās nospiedošā vairākumā ir vēlāko ieceļotāju pēcteči. Kopš Otrā pasaules kara, sešdesmit gadu laikā, Austrālijā ir ieradušies 6,5 miljoni imigrantu, no kuriem 660 tūkstoši bija bēgļi.[3] Šajā laikā iedzīvotāju skaits no 7 miljoniem ir trīskāršojies. Valstī ir stabila, ar daudzveidīgu kultūru bagāta un demokrātiska sabiedrība ar kvalificētu darbaspēku un spēcīgu, konkurētspējīgu ekonomiku. Austrālijā 2007. gadā bija 14. lielākā saimniecība pasaulē, kā arī 9. lielākā rūpniecība.[3] Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tā ir 15. bagātākā valsts pasaulē.[3]
Aptuveni 10% no pasaules dzīvnieku un augu sugām ir endēmiskas — dzīvo un aug Austrālijā.[3] Austrālija ir apņēmusies saglabāt tās unikālo vidi veicot virkni aizsardzības pasākumu, piemēram, izveidojot nacionālos parkus un dabas liegumus. Austrālijas nacionālais zieds kopš 1901. gada ir zeltainā akācija.[4]