Vecākā atskaņu hronika
From Wikipedia, the free encyclopedia
Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Älteste Livländische Reimchronik) ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā. Savu nosaukumu hronika dabūjusi no sastādījuma veida — tā sarakstīta dzejā, ar atskaņām (rīmēm) rindu galos. Jaunākā atskaņu hronika tika uzrakstīta kā šīs hronikas turpinājums un to sacerēja Livonijas ordeņa kapelāns Bartolomejs Hēneke pēc 1340. gada.
Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas līdz 18. gadsimta beigām hroniku uzskatīja par pazudušu. Tikai 1817. gadā luterāņu mācītājs un Apgaismības laikmeta sabiedriskais darbinieks Liborijs fon Bergmanis iespieda pirmo Atskaņu hronikas izdevumu (Codex Bergmanni) ar skaidrojumiem, bet 1893. gadā Matīss Siliņš to izdeva latviešu tulkojumā. 1998. gadā Atskaņu hronika latviski atkārtoti izdota Valda Bisenieka atdzejojumā.